Tiec aicināts uz:

1) Buto studiju — ja vēlies izpētīt savus resursus ar unikālu japāņu avangarda dejas — buto — metodi!

Buto studija — unikāla iespēja Tavai pašizaugsmei — japāņu avangarda dejas metode!

Buto dejas teātris —japāņu kultūras tradīcijās sakņota Eiropas un Amerikas modernās dejas valodas, sirreālisma, dadaisma, vācu ekspresionisma inspirēta ķermeņa māksla —kustību ekspresijas forma. Eiropā šī dejas teātra forma īpaši populāra kļuva 20. gs. 90. gados.

Studijas mērķis: izpētīt un atklāt ķermeņa autentiskuma, personisko resursu, kustības prieka un radošuma avotus. Apzināt cilvēcisko ekspresiju daudzveidību — iracionalitāti, paradoksu, skaistumu un neglītumu. Izzinot ķermeņa un apziņas mijiedarbību, tiek apgūtas buto dejas tehnikas, izmantojot deju un kustību terapijas metodes. Iepriekšēja pieredze dejošanā nav nepieciešama! 

Studijas struktūra: studija tiek veidota sešos ciklos (2009. g. oktobris — 2010. g. maijs). Studijas noslēgumā tiks radīta strukturēta performance (Pedvāles Mūsdienu Mākslas muzejs).

Studijas tematika: Buto dejas pamati. Dejas improvizācija. Ķermeņa izpēte un apzināšana. Balss un kustība. Autentiskā kustība. Asimetrija. Koncentrācija. Robežsituācija. MA — tukšuma telpa. Līdzsvars. Partnerība. Kompozīcija. Iztēle. Kaligrāfija un horeogrāfija. Dziļa atbrīvotība. Ekspresija. Spontanitāte. Sejas — maskas. Impulsi...

Studijas vadītāja: Mag. art., Mag. med. Simona Orinska — mākslas, kā arī veselības aprūpes maģistre, deju un kustību terapeite, kustību teātra aktrise. Latvijas Deju un kustību terapijas asociācijas un Laboratory of Stage Arts biedre. Multimediālu projektu autore. Viņa ir ieguvusi plašu pieredzi starptautiskās deju klasēs, deju un kustību terapijas semināros un praksē, improvizācijā, kontaktimprovizācijā, kustību teātrī, jogā un buto dejā (SU-EN Butoh Company, Anita Saij, Yukio Waguri, Tsuruyama ZULU Kinya, KEN MAI, Kitt Johnson). Simona vada buto nodarbības kopš 2006. gada. Prezentējusi savu metodi „Buto dejas izmantošana deju un kustību terapijā skatuves māksliniekiem” starptautiskā teātra festivāla In.F.o.Ma.T. Atēnās, Grieķijā (2009. g. jūlijs). 

Lūdzu pieteikties (īss CV un motivācijas vēstule) līdz 11. oktobrim uz e-pastu: SimonaOrinska@inbox.lv
Dalībnieku skaits ierobežots.
Nodarbības notiks I-DEJAS MĀJĀ (Rūpniecības ielā 32b) sestdienās plkst. 12:45 — 15:15. Pirmā nodarbība — 17. oktobris.
Maksa par nodarbībām:
Iemaksa par vienu ciklu (5 nodarbības) — Ls 40  — līdz 16. oktobrim. Sesija notiek 6 ciklos (2009. g. oktobris — 2010. g. maijs). Viens cikls — 5 sesijas.

„Buto ir vajadzīga atrautība no ārējās pasaules un vienlaikus arī klātbūtne, kas ir visai grūti sasniedzams stāvoklis. Lai tam pietuvinātos, ir nepieciešama pilnīga atbrīvotība un uzticēšanās sev, savam ķermenim, sekošana impulsiem. Reizēm man liekas, ka es pret savu ķermeni attiecos kā ar prātu kontrolējamu lietu.” (no dalībnieku atziņām)

KAS IR BUTO?
Buto — izdejot savu un cilvēces dzīves ceļu.
Buto — dvēseles deja, kas dzimusi no dubļiem un asinīm.
Buto — daba, zeme, debesis, būtība, esamība, tukšums, sākums, dzīve, nāve, kolektīvā bezapziņa, asimetrija, seksualitāte, meditācija.
Buto ķermenis — atbrīvots cilvēka-dzīvnieka ķermenis, kam galva iesieta gaisā un kājas — iezemētas. 

Tulkojumā no japāņu valodas „bu” nozīmē „deja”, bet „toh” — solis. Buto aizsācēju Tatsumi Hidžikata (Tatsumi Hijikata) un Kazuo Ohno (Kazuo Ohno) radītie balti grimētie, kailie tēli izjauca robežas starp teātri, ikdienas dzīvi, vīzijām. Gluži kā bezapziņas manifestāciju veidojumi, tēli bija tumši un rēgaini, tādēļ šis stils sākotnēji ieguva nosaukumu „ankoku butoh” jeb „tumsas deja”. Hidžikata buto dēvē arī par „nekustīgo deju”, jo bieži tiek izmantota lēna, kontrolēta, meditatīva kustība. Tādējādi buto ir vairāk garīgs, nevis fizisks treniņš. Tomēr eksistē izpratne par buto kā grotesku, šokējošu, poētisku un hipnotizējošu dejas drāmas veidu.

Buto dzimšana saistāma ar pēckara Japānas politisko situāciju. 20. gs. 60. gadi bija savas identitātes meklējumi: protests pret ārzemju kapitāla ieplūšanu un atkarību no ASV, zaudētā kara šoks, straujā sabiedriskās dzīves amerikanizācija un okupācija. Tādējādi buto apvieno gan protesta garu, gan atgriešanos pie savām saknēm. Ne velti buto dēvē par „dejotāja - lauksaimnieka fenomenu”, jo buto pretstata Eiropas baleta un mūsdienu dejas skolas radīto slaido, garkājaino ķermeni japāņu zemnieka dzīvesveida radītajam — saliektajam, īskājainajam augumam.

Buto var traktēt kā kaislību teātri, kas grib atrast reliģiozo pirmsākumu, vai dejas teātri, kas skar iracionālās un spirituālās japāņu teātra tradīcijas. Tas ir arī improvizācijas teātris, kas centrā izvirza cilvēka personisko piedzīvojumu pasauli vai dionīsisks, ekstātisks, maģisks nakts teātris, kas erotikas un seksualitātes izpausmju skalā sniedzas no meditatīva trausluma līdz ekscesīvai groteskai. Tradicionālais teātris, kas atdzīvina japāņiem raksturīgo dejas, mūzikas, masku apvienojumu. Laikmetīgais teātris kā pretošanās patērētāju sabiedrībai. 

2) Deju un kustību terapijas grupu — ja vēlies veicināt savas personības pašizaugsmi un risināt psiholoģiskas grūtības!

Deju un kustību terapija ir mākslas terapijas veids, kas izmanto kustību, lai uzlabotu Jūsu fizisko, emocionālo, kognitīvo (uztvere, atmiņa, domāšana) un sociālo veselību. Deju un kustības terapijas procesā, atšķirībā no dejošanas un fizioterapijas, nozīme ir fiziskā un emocionālā aspekta sintēzei. Deju un kustības terapijas mērķi tiek veidoti atkarībā no Jūsu vajadzībām un problēmas/grūtību rakstura. Iepriekšēja pieredze dejošanā nav nepieciešama, vecums var būt dažāds!

Kā notiek terapijas sesija?
Deju un kustību terapija notiek terapeita vadībā drošā un labvēlīgā atmosfērā. Sesiju veido saruna un individuāli sabalansēta kustību aktivitāte, kas ļauj radoši izpaust domas, sajūtas un emocijas. Procesā tiek izmantota mūzika, ritms un dažādi palīgmateriāli (audumi, bumbas, lakati u.c.). Sesija noslēdzas ar sarunu, kurā tiek apkopota iegūtā pieredze.

Šo terapiju var ieteikt, ja:
•Jums ir emocionālas problēmas, neatrisināti konflikti vai pārmērīgs stress
•Jūs vēlaties pilnveidot komunikācijas iemaņas, veicināt sevis izpēti un izpratni
•Jūs piedzīvojat intensīvus pārdzīvojumus, bet ir pārāk grūti par tiem runāt
•Jums ir neapmierinātība ar savu ķermeņa paštēlu, personiskās grūtības izpaužas ķermeniskā formā (spriedze, sāpes ķermenī u.c.)
•Jums ir trauksme attiecībā uz fizisku kontaktu, tuvību vai uzticēšanos 
•traumas vai pārdzīvojumu dēļ esat zaudējis pašpārliecību, izjūtu par iekšējo spēku
•Jums ir sarežģīts dzīves periods — zaudējums, krīze, izmaiņas
•jūtaties „iestrēdzis” kādās problēmās, vai ja vispārīgā izjūta par savu dzīvi ir, ka kaut kas nav pareizi
•Jums ir grūtības izmantot verbālu saskarsmi

Ko Jūs varat iegūt no deju un kustību terapijas?
•Paaugstināt pašvērtējumu, sevis apzināšanos un personīgo autonomiju
•Pilnveidot, uzlabot ķermeņa paštēlu, veicināt sevis pieņemšanu
•Pieredzēt domāšanas, jūtu un darbības saistību; veicināt fiziskās, domāšanas un emocionālās izmaiņas
•Izpaust un iemācīties tikt galā ar pārāk intensīvām domām un jūtām
•Pilnveidot komunikācijas iemaņas, attīstīt uzticēšanos attiecībās; pārbaudīt savu ietekmi attiecībās ar citiem
•Nonākt kontaktā ar iekšējiem resursiem un radošo potenciālu

Kam šī terapija būtu ieteicama?
•Pacientiem rehabilitācijas procesā
•Pacientiem ar psihosomatiskām saslimšanām
•Pacientiem ar psiholoģiskām grūtībām
•Psihiatrijas pacientiem (esošiem ārsta uzraudzībā)
•Bērniem ar uzvedības traucējumiem un/vai emocionālām grūtībām
•Personības pašizaugsmei

Pieteikšanās līdz 11. oktobrim uz grupu terapiju: Mag. Art., Mag. Med. Simona Orinska — 29394500; SimonaOrinska@inbox.lv.
Norises vieta: I-DEJAS MĀJA, Rūpniecības iela 32b (pagalmā pretī parkam).

Vairāk informācijas: 29394500, http://www.i-deja.lv/.